Mani pirmie soļi dejā. Ieva

Mani pirmie soļi dejā. Ieva

Mani pirmie deju soļi? Tos patiesībā spēru pavisam nesen – pirms divarpus gadiem. Diezgan labi atceros kāds emocionāls pārdzīvojums tas bija, jo svinga deju un mūzikas pasaule – man bija sveša. Tā reizē gan mulsināja, gan aizrāva. Deju soļu nosaukumi – back steptripple stepkicki utt., līdera dotie signāli, „rāmja turēšana”, „viens” vai „astoņi” saklausīšana mūzikā – reizēm tik tiešām sagādāja galvas sāpes. Taču vienlaikus svinga deja bija arī pozitīvu atkarību raisoša, radīja prieku un vēlmi atgriezties un turpināt dejot.

Taču būtu melots, ja teiktu, ka pirms tam ar deju nebūtu bijusi nekāda saskarsme. Piemēram, bērnudārzā tiku vesta uz modernajām dejām, taču tajā brīdī dejot pārī – tas kaut kā nesaistīja, iespējams biju arī pārāk kautrīga un ar puikām negribējās draudzēties. Līdz ar to diezgan ātri pārstāju uz tām iet. Vēlāk, skolā, drosme atgriezās, un radās vēlme atkal pamēģināt dejot – gadu nogāju tautas dejās, kas man ļoti patika, taču diemžēl pasniedzēja vairs nevarēja turpināt vadīt nodarbības, un mūsu grupiņu slēdza. Pusaudžu gados tika izmēģināti dažādi deju stili – gāju gan uz salsas deju nodarbībām, gan uz laikmetīgām dejām, uz baletu un sev par pārsteigumu veselu gadu nogāju pat hip hopā.

Tagad atskatoties saprotu, ka patiesībā interese un patika pret deju ir bijusi vienmēr, taču kaut kādu iemeslu dēļ sākotnējā aizrautība pazuda un līdz ar to deju nodarbību apmeklējums kļuva aizvien neregulārāks līdz pārstāju iet pavisam. Iespējams nebiju atradusi īsto deju stilu, varbūt šķita, ka nav vērts vai vienkārši atradās kaut kas cits darāms.

Pavisam noteikti mana attieksme pret lindy hop bija pilnīgi citāda. Jau pirmajās nodarbībās bija “āķis lūpā”  un šī aizrautība nav mazinājusies. Reizēm šķiet, ka tieši otrādi – tā tikai aug, jo ir taču tik daudz, ko vēl mācīties, apgūt un attīstīt, ka esmu tikai vēl sava dejošanas ceļa sākumā.

Un ja man būtu jāsalīdzina tās emocijas, kas man ir par lindy hop dejošanu – gribas tās pielīdzināt tam, kad esi iemīlējies – tāds dikti priecīgs, dulls, nedaudz pa mākoņiem un gatavs darīt visu, lai tikai tiktu uz nākamo deju nodarbību, ballīti vai citu ar dejošanu saistītu pasākumu! Un vai nav forši – kurš tad negrib būt nepārtraukti iemīlējies?

Leave a Reply